A Apakštīkla maska ir skaitliska vērtība, kas apraksta datora vai ierīces veidu, kā sadalīt IP adresi divās daļās: tīklu daļa un saimnieks porcija. Tīkla elements identificē tīklu, kuram pieder dators, un resursdatora daļa identificē unikālo datoru šajā tīklā. IP adrese sastāv no četriem cipariem, kas atdalīti ar punktiem, piemēram, 255.255.255.0, un katrs skaitlis var būt no 0 līdz 255, un lielākas vērtības izmanto vairāk bitu tīklam un mazākas vērtības resursdatoram. Apakštīkla maska ​​ļauj ierīcēm, kas atrodas vienā tīklā vai dažādos tīklos, savstarpēji mijiedarboties. Katrai sistēmai ir unikāla IP adrese.

Šajā Apakštīklu apkrāpšanas lapa , jūs uzzināsit visas pamata un uzlabotās apakštīkla koncepcijas, tostarp CIDR apzīmējumus un IPv4 apakštīkla maskas, sākot no XX.XX.XX.XX/0 līdz XX.XX.XX.XX/32, IPv4 aizstājējzīmju masku vērtības, klasifikāciju IPv4 adreses no A līdz E klasei un citas.

Turklāt šajā apakštīkla maskas apkrāptu lapā jūs izpētīsit arī privātās IP adreses, īpašās IP adreses un parastās IP adreses, vēl vairāk uzlabojot savas zināšanas par tīkla adresēšanu.

Satura rādītājs

• IPv4 apakštīkli (ar aizstājējzīmju masku vērtībām)
• IPV4 adreses klasifikācija
• Rezervēta IP adrese
• Privātas IPv4 adreses
• Īpašas IPv4 adreses
• Bogon IPv4 adreses

Kas ir apakštīkls?

Apakštīkls ir viena liela tīkla sadalīšanas paņēmiens vairākos mazos tīklos. Apakštīkls padara tīklu efektīvāku un vieglāk uzturējamu. Apakštīkli nodrošina īsāku ceļu uz tīkla trafiku neejot cauri nevajadzīgiem maršrutētājiem, lai sasniegtu galamērķus. Apakštīkls padara tīkla maršrutēšanu daudz efektīvāku.

Kā darbojas apakštīkls?

Pieņemsim, kas notiek, ja nav apakštīkla lielajā tīklā, kuram ir pievienots miljons ierīču un tām ir sava unikālā IP adrese. Kas notiek, ja mēs šajā tīklā nosūtām informāciju no vienas ierīces uz otru? Tādā gadījumā mūsu dati/informācija iziet cauri lielākajai daļai nevajadzīgo maršrutētāju vai ierīču, līdz tiek atrasta mērķa ierīce.

Kā darbojas apakštīkls?

Tagad iedomājieties, ka mēs sadalījām vienu un to pašu tīklu mazākos apakštīklos. Tas palīdz padarīt datu maršrutēšanu efektīvāku. Tā vietā, lai meklētu miljoniem ierīču, lai atrastu īsto, maršrutētāji (pārbaudiet, vai galamērķa IP adrese ietilpst viņu apakštīkla ierīču diapazonā. Ja tā ir, viņi maršrutē paketi uz atbilstošo ierīci. Ja tā nav, tie pārsūta paketi uz citu maršrutētāju) var izmantot kaut ko, ko sauc par a apakštīkla maska lai noteiktu, kuram apakštīklam pieder ierīce.

Kas ir klases adresācija un bezklasīga adresācija?

In Klasiska uzrunāšana , mēs sadalījām IPV4 tīklu 5 fiksēta garuma klasēs (A klase, B klase, C klase, D klase, E klase). Klasiskā adresēšanā IP adreses tiek piešķirtas atbilstoši klasēm no A līdz E. Šajā shēmā tīkla ID un resursdatora ID izmaiņas ir atkarīgas no klases.

No otras puses, CIDR vai klases starpdomēnu maršrutēšana tika ieviesta 1993. gadā, lai aizstātu klasisko adresāciju. Tas ļauj lietotājam izmantot VLSM vai Mainīga garuma apakštīkla maskas . Tātad bezklases adresēšanā šāda klases ierobežojuma nav. IP adrešu izšķērdēšana ir uzlabota pēc CIDR Addressing.

java programmas paraugi

Kas ir CIDR?

CIDR vai klases starpdomēnu maršrutēšana ļauj lietotājam izmantot VLSM vai Mainīga garuma apakštīkla maskas lai izgatavotu IP adrešu piešķiršana un IP maršrutēšana, kas ļauj efektīvāk izmantot IP adreses.

CIDR bloku veidošanas noteikumi:

• Visām IP adresēm ir jābūt blakus esošām vai secīgām. (NID = tīkla ID , HID = resursdatora ID)
• Bloka izmēram jābūt ar jaudu 2 (2ⁿ). Ja bloka izmērs ir 2, tad tīklu būs viegli sadalīt. Bloka ID ir ļoti viegli uzzināt, ja bloka lielums ir 2. Piemērs: Ja bloka izmērs ir 2⁵tad resursdatora ID saturēs 5 bitus un tīklā 32 — 5 = 27 biti.

• Bloka pirmajai IP adresei jābūt vienmērīgi dalāmai ar bloka lielumu. vienkāršiem vārdiem sakot, vismazāk nozīmīgajai daļai resursdatora ID vienmēr jāsākas ar nullēm. Tā kā visi vismazāk nozīmīgākie resursdatora ID biti ir nulle, mēs to varam izmantot kā bloka ID daļu.

Piemērs: Pārbaudīsim, vai IP adreses bloks no 192.168.1.64 līdz 192.168.1.127 ir derīgs IP adrešu bloks vai nē?

• Visas blokā esošās IP adreses ir blakus esošais .
• Kopējais IP adrešu skaits blokā ir = 64 = 2 ⁶
• Pirmā IP adrese blokā ir 192.168.1.64. Varam novērot, ka resursdatora ID satur pēdējos 6 bitus, un šajā gadījumā vismazāk nozīmīgie 6 biti nav visas nulles. Tāpēc pirmā IP adrese nav vienmērīgi dalāma ar bloka lielumu.

Rezultātā šis bloks neatbilst derīga IP adreses bloka kritērijiem, un tāpēc tas nav derīgs IP bloks.

Darbs pie IP adrešu bloka

An IP adrese ir 32 bitu unikāla adrese, kuras adrešu telpa ir 2³². IPv4 adrese ir sadalīta divās daļās:

1. Tīkla ID
2. Saimniekdatora ID.

Piemēram:- A klases IP adreses tiek piešķirtas tīkliem, kuros ir daudz saimniekdatoru.

c koda virkņu masīvs

• Tīkla ID ir 8 biti garš.
• Saimniekdatora ID ir 24 biti garš.

Pirmā okteta augstākās kārtas bits A klasē vienmēr ir iestatīts uz 0. Atlikušie 7 biti pirmajā oktetā tiek izmantoti tīkla ID noteikšanai. 24 resursdatora ID biti tiek izmantoti, lai noteiktu resursdatoru jebkurā tīklā. Noklusējuma apakštīkla maska ​​A klasei ir 255.x.x.x. Tāpēc A klasei ir:

2^7-2= 126 tīkla ID (šeit tiek atņemta 2 adrese, jo 0.0.0.0 un 127.x.y.z ir īpaša adrese.)

2^24 — 2 = 16 777 214 saimniekdatora ID

A klases IP adreses ir diapazonā no 1.x.x.x līdz 126.x.x.x

Kā aprēķināt CIDR apzīmējumu?

Šeit soli pa solim varat aprēķināt jebkuras IP adreses CIDR apzīmējumu:

1. darbība: Vispirms atrodiet IP adresi un apakštīkla masku. Piem.:- 194.10.12.1 (IP adrese) , 255.255.255.0 (Apakštīkla maska)

2. darbība: Pārvērtiet apakštīkla masku uz bināru. ( 255.255.255.0 -> 11111111.11111111.11111111.00000000)

3. darbība: Binārajā apakštīkla maskā saskaitiet secīgo 1 secienu skaitu. ( 11111111.11111111.11111111 )

4. darbība: Nosakiet CIDR prefiksa garumu. ( 24 vieni )

5. darbība: Uzrakstiet CIDR apzīmējumu. ( 194.10.12.1/24 )

IPv4 apakštīkli (ar aizstājējzīmju masku vērtībām)

Tālāk redzamajās diagrammās mēs redzēsim iepriekš definētas apakštīkla maskas, kam sekos daži skaidrojumi par to nozīmi.

IPV4 adreses klasifikācija

IPv4 adreses ir iedalītas piecās klasēs: A, B, C, D un E . IPv4 adreses pirmais oktets (8 biti) nosaka adreses klasi.

Un šeit ir tabula ar decimāldaļas uz bināro konvertēšanu priekš apakštīkla maska ​​un aizstājējzīmju okteti :

vietne, piemēram, coomeet

Rezervēta IP adrese

Rezervētās IP adreses ir IP adrešu kopa, kas nav piešķirta nevienai konkrētai ierīcei vai tīklam.

Šeit ir daži rezervēto IP adrešu diapazonu piemēri:

Privātas IPv4 adreses

Privātas IPv4 adreses ir virkne IP adrešu, kuras nav maršrutējamas publiskajā internetā. Tie ir rezervēti lietošanai privātos tīklos, piemēram, mājās, uzņēmumos un organizācijās.

Privāto IPv4 adrešu diapazons ir:

Īpašas IPv4 adreses

Īpašas IPv4 adreses ir IP adrešu kopa, kas kalpo noteiktiem mērķiem. Šīs adreses tiek izmantotas īpašām funkcijām un nav piešķirtas atsevišķām ierīcēm.

Šeit ir daži īpašo IPv4 adrešu piemēri:

Bogon IPv4 adreses

Bogon IP adrese ir IP adrese, kas nav piešķirta vai piešķirta nevienai konkrētai vienībai vai organizācijai. Bogon adreses parasti tiek izmantotas, lai filtrētu vai bloķētu aizdomīgu vai nelikumīgu tīkla trafiku.

Šeit ir daži bogon IPv4 adrešu diapazonu piemēri:

Kāpēc ir svarīgi apgūt apakštīklu?

Apakštīkla apguve ir svarīga vairāku iemeslu dēļ, tostarp:

• IP adrešu saglabāšana : Apakštīkls ļauj efektīvi izmantot ierobežotas IPv4 adreses, sadalot lielāku tīklu mazākos tīklos, saglabājot IP adreses un veicinot labāku pārvaldību.
• Tīkla veiktspējas uzlabošana : Apakštīkls samazina apraides domēnu lielumu, samazina tīkla pārslodzi un uzlabo veiktspēju, ierobežojot apraides ziņojumu apjomu.
• Tīkla drošības uzlabošana : apakštīkls izolē dažādas tīkla daļas, uzlabojot drošību, novēršot nesankcionētu piekļuvi sensitīviem datiem.
• Tīkla pārvaldības vienkāršošana : Apakštīkls atvieglo problēmu identificēšanu un novēršanu, izolējot problēmas noteiktos apakštīklos, vienkāršojot tīkla pārvaldību un problēmu novēršanas procesus.
• Vientuļa organizācija: Sīkrīki līdzvērtīgā apakštīklā var runāt viens ar otru tieši, neizmantojot slēdzi vai citu sistēmas administrēšanas sīkrīku.

Apgūstot apakštīklus, jūs iegūstat visaptverošu izpratni par tīkla dizainu, pārvaldību un problēmu novēršanu, padarot jūs par vērtīgu ieguvumu tīklu jomā.

Kopsavilkums

Labi, beidzot, apakštīklu izveide ir diezgan svarīga tīkla administratoru un IT profesionāļu prasme. Tas viss ir saistīts ar IP adrešu pārvaldību un izsniegšanu tīklos kā profesionālis. Šī apakštīkla apkrāpšanas lapa? Tas ir tavs jaunais labākais draugs. Tajā ir viss, kas jums jāzina par apakštīkliem, sākot ar IP adresēm un apakštīkla maskām, beidzot ar valodu, piemēram, CIDR apzīmējumu un VLSM. Vienkārši izpildiet ceļvedi, izmantojiet formulas un tabulas, un apakštīkls būs pastaiga pa parku. Turpiniet to, un jūs ātri vien kļūsit par apakštīklu meistaru, izveidojot gludu tīkla dizainu, izmantojot adreses, piemēram, priekšnieka adreses, un uzlabojot tīkla veiktspēju. Apakštīkla ierobežojumi. Saziņai starp vienu apakštīklu uz citu apakštīklu ir nepieciešams maršrutētājs. Slikti konfigurēts vai nāvējoši bojāts maršrutētājs var būtiski ietekmēt jūsu organizācijas tīklu.

Apakštīkla apkrāptu lapa — FAQ

1. Kā noteikt izmantojamos saimniekdatorus?

Lai noteiktu izmantojamo resursdatoru, no kopējām adresēm ir jāatņem apakštīkla ID adrese un apraides adrese. Piemēram:-

Izmantojamie saimniekdatori = kopējās adreses — apakštīkla ID — apraides adrese

Izmantojamie saimnieki = 256 – 1 – 1

cik daudz pilsētu mums ir

Izmantojamie saimnieki = 254

2. Kādi ir rezervētie IP adrešu diapazoni?

3. Kā būtu, ja jums būtu apakštīkls 255.255 255.0?

Apakštīkla maska ​​255.255. 255.0 jums dotu daudz tīklu (2 ¹⁶ ) un 254 saimniekiem . Apakštīkls 255.255. 0.0 dotu jums daudz saimnieku (aptuveni 2¹⁶) un 256 tīkli