Komunikācijai ir būtiska loma mūsu dzīvē. Lai gūtu izcilību jebkurā jomā, ir jābūt labām komunikācijas prasmēm. Organizatoriskā līmenī komunikācija ir ārkārtīgi svarīga. Cilvēki savā starpā apmainās ar idejām, viedokļiem, uztveri, sazinoties. Saziņa var būt mutiska/verbāla vai rakstiska. Mutiskā saziņa ietver izrunāšanos, runāšanu vienam ar otru par dažādām lietām, savukārt rakstiskā saziņa ietver vēstules pierakstīšanu vai aizrakstīšanu, lai sazinātos ar personu. Zīmju valoda ir arī komunikācijas sastāvdaļa, kurā cilvēki izmanto dažādas zīmes un simbolus, lai sarunātos ar citiem cilvēkiem. Svarīgi komunikācijas aspekti ir ķermeņa valoda, acu kontakts, izteiksmes utt. Tātad, šodien mēs apspriedīsim divus nozīmīgus komunikācijas veidus, t.i., formālo saziņu un neformālo komunikāciju. Sāksim ar tā paša primārās nozīmes izpratni.
Oficiālā komunikācija
Formālā komunikācija tiek definēta kā saziņa, kurā informācija tiek sasniegta, izmantojot atbilstošus kanālus vai maršrutus. To sauc arī par oficiālu komunikāciju. Šīs saziņas galvenais mērķis ir pareizi sarunāties un pārliecināties, ka informācija ir nonākusi pareizi. Šī saziņa tiek uzskatīta par efektīvu saziņas veidu, jo tā ietaupa laiku, izmantojot sistemātisku saziņas plūsmu. Formālās komunikācijas piemēri ir ziņojumi, amata apraksti, darba komanda, informācija, kas saistīta ar pārdošanu un krājumiem utt. Ir četri formālas komunikācijas veidi, t.i., augšupvērsta, lejupejoša, vertikāla un horizontāla komunikācija. Virsnieks un padotais saruna nonāk formālā saziņā. Viens no lielākajiem formālās komunikācijas trūkumiem ir tas, ka noteikumi un noteikumi ir ļoti stingri.
Lielāka nozīme tiek piešķirta noteikumiem; cilvēka vietā. Tas rada zemu sirsnību starp augstākstāvošajiem un padotajiem.
Neformāla komunikācija
Neformāla komunikācija ir definēta kā komunikācija, kas neizmanto formālas saziņas metodes. Cilvēki/padotie neievēro organizācijas stingros noteikumus. Cilvēki sarunājas brīvi, bez jebkādas verdzības. Organizatoriskā līmenī neformālā komunikācija ir spontāns komunikācijas veids, kurā padotie un priekšnieks var brīvi sarunāties. Nav oficiālu noteikumu, sistēmu vai vadlīniju saziņai. Saruna ar savu draugu vai ģimeni ir izplatīts neformālas komunikācijas piemērs. Viena no galvenajām neformālās komunikācijas priekšrocībām ir tā ļoti elastīga. Nav stingrības vai jebkāda veida formalitātes, kas kavētu saziņu. Vīnogulāju komunikācija ir nozīmīgs neformālās komunikācijas veids. Šāda veida komunikācijas trūkums ir tas, ka baumas vai dezinformācija izplatās strauji. Tagad apskatīsim dažas atšķirības starp formālo un neformālo komunikāciju.
| JĀ NĒ. | FORMĀLĀ KOMUNIKĀCIJA | NEFORMĀLA KOMUNIKĀCIJA |
|---|---|---|
| 1. | Formālā komunikācija tiek definēta kā saziņa, kas notiek pa formāliem/oficiāliem ceļiem un kanāliem. | No otras puses, neformāla komunikācija tiek definēta kā saziņa, kas notiek neoficiāli starp diviem vai vairākiem cilvēkiem. |
| 2. | Formālā saziņā ir stingri noteikumi un noteikumi. | Neformālā saziņā nav stingru noteikumu vai noteikumu. |
| 3. | Otrs formālās komunikācijas nosaukums ir 'oficiālā saziņa'. | Otrs neformālās komunikācijas nosaukums ir 'vīnogu komunikācija'. |
| 4. | Formālā saziņā ir lielāka informācijas ticamība. | Informācijai ir mazāka uzticamība. |
| 5. | Formālās komunikācijas process ir lēns. | Neformālās komunikācijas process ir ātrs. |
| 6. | Formālā komunikācija galvenokārt ietver rakstisku saziņu. Tāpēc katrai informācijai ir dokumentēti pierādījumi. | Neformālā komunikācija ietver verbālo saziņu. Tātad ar to nav dokumentētu pierādījumu. |
| 7. | Formāla komunikācija ir laikietilpīga. | Neformāla komunikācija ir ļoti ātra un ātra. |
| 8. | Formāla komunikācija ir efektīva, jo notiek sistemātiska informācijas plūsma. | Nav sistemātiskas plūsmas, bet neformālajā komunikācijā tiek ietaupīti ar darbu saistīti jautājumi un laiks. |
| 9. | Formālā saziņā tiek saglabāta slepenība. | Neformālā saziņā noslēpums netiek saglabāts. |
| 10. | Formālā komunikācija notiek tikai pa oficiāliem vai iepriekš noteiktiem kanāliem. | Neformālā komunikācija notiek brīvi un ātri. |
| vienpadsmit. | Oficiālajos kanālos sniegtā informācija ir autentiska. | Neformālajā saziņā informācijai nav autentiskuma. |
| 12. | Oficiālās komunikācijas galvenais mērķis ir sasniegt organizatoriskos mērķus. | Neformālās komunikācijas galvenais mērķis ir apmierināt personīgās intereses un vajadzības. |
Tātad, šīs ir dažas no būtiskajām atšķirībām starp formālo un neformālo saziņu. Abus saziņas veidus praktizē vairākas organizācijas. Tās galvenais mērķis ir sasniegt organizācijas un personīgos mērķus. Tagad ir vairāki formālās un neformālās komunikācijas veidi. Tātad, apspriedīsim tos.
Formālās komunikācijas veidi
Neformālās komunikācijas veidi
Tātad šie ir nozīmīgākie formālās un neformālās komunikācijas veidi. Lai radītu labāku vidi un sasniegtu uzņēmuma mērķus, ir nepieciešami abi komunikācijas veidi. Darbinieku morāle tiek paaugstināta, un organizācija arī izpilda savu mērķi. Gan formālā, gan neformālā komunikācija iet roku rokā. Tādējādi raitai un efektīvai organizācijas darbībai ir nepieciešama gan formāla, gan neformāla komunikācija.