logo

TechCodeview

Kas ir jaukšana valodā C

C programmēšanas valodā, jaukšana ir paņēmiens, kas ietver liela datu apjoma pārvēršanu fiksēta lieluma vērtībā vai mazākā vērtībā, kas pazīstama kā jaucējvārds. Jaucējvērtība tiek ģenerēta, izmantojot jaucējfunkciju, kas kartē ievades datus ar izejas jaucējkodu. Iegūto jaucējvērtību pēc tam var izmantot, lai efektīvi meklētu, izgūtu un salīdzinātu datus lielās datu kopās.

Jaukšana parasti izmanto datu struktūrās, piemēram, hash tabulās, kas ir masīvi, kas glabā datus tādā veidā, kas ļauj ātri ievietot, dzēst un izgūt datus. Jaucējfunkcija, ko izmanto, lai ģenerētu jaucējvērtību, kartē atslēgu (vai saglabājamos datus) ar indeksu hash tabulā. Pēc tam šo indeksu izmanto, lai saglabātu datus attiecīgajā masīva vietā.

java un šūpoles

Jaukšana ir noderīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas var samazināt atmiņas apjomu, kas nepieciešams lielu datu kopu glabāšanai, pārvēršot datus mazākā vērtībā. Otrkārt, tas var uzlabot algoritmu veiktspēju, ļaujot ātrāk meklēt un izgūt datus. Visbeidzot, tas var palīdzēt nodrošināt datu integritāti, atklājot datu dublikātus un novēršot sadursmes (kad divas dažādas atslēgas tiek piesaistītas vienam indeksam).

Jaukšanas process ietver trīs galvenos soļus: jaucējfunkcijas izveidi, jaucējvērtības ģenerēšanu un datu glabāšanu jaukšanas tabulā.

Jaucējfunkcijas izveide ietver algoritma izstrādi, kas kartē ievades datus uz fiksēta lieluma vērtību. Šim algoritmam jābūt izstrādātam tā, lai dati vienmērīgi sadalītu hash tabulā, lai samazinātu sadursmju iespējamību. Labai jaucējfunkcijai jābūt arī ātrai, vienkāršai un noteiktai (t.i., tai vienmēr jārada viena un tā pati izvade vienai un tai pašai ievadei).

Kad ir izveidota jaucējfunkcija, nākamais solis ir datu jaucējvērtības ģenerēšana. Tas ietver datu nodošanu caur jaucējfunkciju, kas atgriež fiksēta izmēra jaucējvērtību. Pēc tam šī vērtība tiek izmantota kā indekss jaucēja tabulā, lai saglabātu datus.

Datu glabāšana hash tabulā ietver datu ievietošanu attiecīgajā masīva vietā. Ja notiek sadursme (t.i., ja divas dažādas atslēgas tiek kartētas uz vienu un to pašu indeksu), jaucēja tabulā var izmantot paņēmienu, ko sauc par ķēdi, lai saglabātu abas atslēgas vienā indeksā. Ķēdēšanā katram indeksam tiek izveidots saistīts saraksts, un atslēgas tiek pievienotas saistītajam sarakstam.

Jaukšana C valodā var ieviest, izmantojot vairākas dažādas metodes, tostarp dalīšanas metodi, reizināšanas metodi un locīšanas metodi. Sadalīšanas metode ietver atslēgas atlikušo daļu dalītu ar hash tabulas lielumu, lai noteiktu indeksu. Reizināšanas metode ietver atslēgas reizināšanu ar nemainīgu vērtību un pēc tam rezultāta daļējās daļas ņemšanu, lai noteiktu indeksu. Salocīšanas metode ietver atslēgas sadalīšanu vairākās daļās, to saskaitīšanu un pēc tam rezultāta izmantošanu indeksa noteikšanai.

Hash tabulas ieviešana C, izmantojot masīvus:

 #include #define size 7 int array[size]; void init() { int i; for(i = 0; i <size; i++) array[i]="-1;" } void insert(int val) { int key="val" % size; if(array[key]="=" -1) array[key]="val;" printf('%d inserted at array[%d]
', val,key); else printf('collision : array[%d] has element %d already!
',key,array[key]); printf('unable to insert %d
',val); del(int not present in the hash table
',val); search(int printf('search found
'); print() i; for(i="0;" i < printf('array[%d]="%d
&apos;,i,array[i]);" main() init(); insert(10); insert(4); insert(2); insert(3); printf('hash table
'); print(); printf('
'); printf('deleting value 10..
'); del(10); printf('after deletion 5..
'); del(5); printf('searching 4..
'); search(4); search(10); return 0; pre> <p> <strong>Output</strong> </p> <pre> 10 inserted at array[3] 4 inserted at array[4] 2 inserted at array[2] Collision : array[3] has element 10 already! Unable to insert 3 Hash table array[0] = -1 array[1] = -1 array[2] = 2 array[3] = 10 array[4] = 4 array[5] = -1 array[6] = -1 Deleting value 10.. After the deletion hash table array[0] = -1 array[1] = -1 array[2] = 2 array[3] = -1 array[4] = 4 array[5] = -1 array[6] = -1 Deleting value 5.. 5 not present in the hash table After the deletion hash table array[0] = -1 array[1] = -1 array[2] = 2 array[3] = -1 array[4] = 4 array[5] = -1 array[6] = -1 Searching value 4.. Search Found Searching value 10.. Search Not Found </pre> <p>Hashing is a technique used in computer programming to quickly search and retrieve data from large datasets. In C programming, hashing is often used to implement hash tables or associative arrays. Here are some usage, advantages, and disadvantages of hashing in C:</p> <h2>Usage:</h2> <ul> <li>Hashing can be used to implement efficient data lookup operations, such as searching for a specific value in a large array or table.</li> <li>Hashing can be used to implement data structures like hash tables, which provide constant-time lookup, insertion, and deletion operations.</li> </ul> <h2>Advantages:</h2> <ul> <li>Hashing provides fast data retrieval and search times, making it useful for large datasets where performance is a concern.</li> <li>Hashing is relatively simple to implement in C and can be used to build complex data structures like hash tables or hash maps.</li> <li>Hashing can also be used for data security purposes, such as password storage or data encryption.</li> </ul> <h2>Disadvantages:</h2> <ul> <li>Hashing collisions can occur, which can lead to reduced performance and longer search times.</li> <li>Hashing requires a good hash function that can evenly distribute the data across the hash table. Creating a good hash function can be challenging and time-consuming.</li> <li>Hashing can consume a lot of memory, especially if the hash table needs to store a large number of items or if the hash function has a high collision rate.</li> </ul> <p>In summary, hashing is a useful technique for quickly searching and retrieving data in large datasets, but it has some limitations such as collisions, the need for a good hash function, and high memory consumption.</p> <h2>Conclusion:</h2> <p>Hashing in C is a powerful technique that allows for efficient searching, retrieval, and comparison of data within large data sets. It involves creating a hash function that maps input data to a fixed-size hash value, which is then used as an index within a hash table to store the data. By using hashing, programmers can improve the performance of algorithms and reduce the amount of memory required to store large data sets.</p> <hr></size;>

Jaukšana ir paņēmiens, ko izmanto datorprogrammēšanā, lai ātri meklētu un izgūtu datus no lielām datu kopām. C programmēšanā jaukšanu bieži izmanto, lai ieviestu jaucējtabulas vai asociatīvos masīvus. Šeit ir daži C jaukšanas lietojumi, priekšrocības un trūkumi:

Lietošana:

  • Jaukšanu var izmantot, lai īstenotu efektīvas datu meklēšanas darbības, piemēram, konkrētas vērtības meklēšanu lielā masīvā vai tabulā.
  • Jaukšanu var izmantot, lai ieviestu datu struktūras, piemēram, jaukšanas tabulas, kas nodrošina pastāvīgas meklēšanas, ievietošanas un dzēšanas darbības.

Priekšrocības:

  • Jaukšana nodrošina ātru datu izguves un meklēšanas laiku, padarot to noderīgu lielām datu kopām, kur veiktspēja rada bažas.
  • Jaukšanu ir salīdzinoši vienkārši ieviest C valodā, un to var izmantot, lai izveidotu sarežģītas datu struktūras, piemēram, jaucēj tabulas vai jaucējkartes.
  • Jaukšanu var izmantot arī datu drošības nolūkos, piemēram, paroles uzglabāšanai vai datu šifrēšanai.

Trūkumi:

  • Var rasties jaukšanas sadursmes, kas var samazināt veiktspēju un ilgāku meklēšanas laiku.
  • Jaukšanai ir nepieciešama laba jaukšanas funkcija, kas var vienmērīgi sadalīt datus visā jaucēj tabulā. Labas jaucējfunkcijas izveide var būt sarežģīta un laikietilpīga.
  • Jaukšana var patērēt daudz atmiņas, it īpaši, ja jaukšanas tabulā ir jāsaglabā liels skaits vienumu vai ja jaukšanas funkcijai ir augsts sadursmju līmenis.

Rezumējot, jaukšana ir noderīgs paņēmiens, lai ātri meklētu un izgūtu datus lielās datu kopās, taču tai ir daži ierobežojumi, piemēram, sadursmes, vajadzība pēc labas jaukšanas funkcijas un liels atmiņas patēriņš.

top 10 hentai

Secinājums:

Jaukšana valodā C ir jaudīgs paņēmiens, kas ļauj efektīvi meklēt, izgūt un salīdzināt datus lielās datu kopās. Tas ietver jaucējfunkcijas izveidi, kas kartē ievades datus ar fiksēta lieluma jaucējvērtību, kas pēc tam tiek izmantota kā indekss jaucēja tabulā, lai saglabātu datus. Izmantojot jaukšanu, programmētāji var uzlabot algoritmu veiktspēju un samazināt lielu datu kopu glabāšanai nepieciešamās atmiņas apjomu.