i) IDE: integrētā izstrādes vide

IDE nozīmē integrētā izstrādes vide. Tā ir programmēšanas vide, kas satur daudzas lietas vienā pakotnē, t.i., koda redaktors, kompilators, atkļūdotājs un tas, ko jūs redzat, ir tas, ko jūs saņemat (WYCIWYG). Tā faktiski ir programmatūras lietojumprogramma, kas datorprogrammētājiem nodrošina visaptverošas iespējas programmatūras izstrādei. Tas apvieno visus pamata rīkus, kas izstrādātājiem ir nepieciešami programmatūras rakstīšanai vai testēšanai. Šāda veida vide ļauj lietojumprogrammu izstrādātājam rakstīt kodu, vienlaikus to kompilējot, atkļūdojot un izpildot tajā pašā vietā. Tā var būt atsevišķa lietojumprogramma vai daļa no vienas vai vairākām saderīgām lietojumprogrammām.

Piemēram: IDE .NET lietojumprogrammu izstrādei ir Microsoft Visual Studio un IDE Java lietojumprogrammu izstrādei ir Eclipse, NetBeans, JDeveloper, MyEclipse, BlueJ, RSA utt.

ii) IDE: integrētā piedziņas elektronika

IDE nozīmē Integrated Drive Electronics. Tas ir standarta interfeiss, ko izmanto mātesplates pievienošanai atmiņas ierīcēm, piemēram, cietajiem diskiem, CD-ROM/DVD diskdziņiem, HDD utt. IDE atšķiras no SCSI un ESDI, jo tā kontrolleri atrodas katrā diskdzinī, kas ļauj draiveriem tieši izveidot savienojumu ar kontrolieri vai mātesplatē. Sākotnējā IDE bija 16 bitu interfeiss, kas savienoja divas ierīces ar vienu lentes kabeli.

IDE kā standartu pieņēma ANSI un nosauca par to kā Advanced Technology Attachment (ATA). Pirmais IDE standarts tika ieviests 1994. gadā, tas varēja atbalstīt datu pārsūtīšanas ātrumu 8,3 Mbps. 1996. gadā tika standartizēts Enhanced IDE, kas varēja atbalstīt datu pārraides ātrumu 16,7 Mbps.