logo

Programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC)

Programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC) ir strukturēts process, ko izmanto, lai izstrādātu, izstrādātu un pārbaudītu labas kvalitātes programmatūru. SDLC jeb programmatūras izstrādes dzīves cikls ir metodika, kas soli pa solim nosaka visu programmatūras izstrādes procedūru.

software-development-life-cycle-sdlc

Programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC)

kas ir myspace

SDLC dzīves cikla modeļa mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes, apkopējamu programmatūru, kas atbilst lietotāja prasībām. SDLC programmatūras inženierijas modeļos ieskicē plānu katram posmam, lai katrs programmatūras izstrādes modeļa posms varētu efektīvi veikt savu uzdevumu un piegādāt programmatūru par zemām izmaksām noteiktā laika posmā, kas atbilst lietotāju prasībām.



Satura rādītājs

Pilna SDLC forma

SDLC apzīmē Programmatūras izstrādes dzīves cikls.

Kas ir programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC)?

SDLC ir programmatūras izveides process programmatūras organizācijā. SDLC sastāv no precīza plāna, kurā aprakstīts, kā izstrādāt, uzturēt, nomainīt un uzlabot konkrētu programmatūru. Dzīves cikls nosaka metodi programmatūras kvalitātes un visaptverošā izstrādes procesa uzlabošanai.

Programmatūras izstrādes dzīves cikla posmi

SDLC norāda uzdevumu(-s), kas dažādos posmos jāveic programmatūras inženierim vai izstrādātājam. Tas nodrošina, ka galaprodukts spēj apmierināt klienta vēlmes un iekļaujas kopējā budžetā. Tāpēc programmatūras izstrādātājam ir ļoti svarīgi, lai viņam būtu priekšzināšanas par šo programmatūras izstrādes procesu.

Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļa SDLC posmi

Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļa SDLC posmi

The SDLC modelis ietver sešas fāzes vai posmus izstrādājot jebkuru programmatūru. SDLC ir šo sešu posmu kolekcija, un SDLC posmi ir šādi:

1. posms: plānošana un prasību analīze

Plānošana ir izšķirošs solis it visā, tāpat kā programmatūras izstrāde . Šajā pašā posmā, prasību analīze veic arī organizācijas izstrādātāji. Tas tiek panākts, izmantojot klientu ieguldījumu un pārdošanas nodaļas/tirgus aptaujas.

Informācija no šīs analīzes veido pamatprojekta pamatelementus. Projekta kvalitāte ir plānošanas rezultāts. Tādējādi šajā posmā tiek izstrādāts pamatprojekts ar visu pieejamo informāciju.

1

1. posms: plānošana un prasību analīze

2. posms: prasību noteikšana

Šajā posmā ir norādītas visas prasības mērķa programmatūrai. Šīs prasības apstiprina klienti, tirgus analītiķi un ieinteresētās personas.
Tas tiek izpildīts, izmantojot SRS (Software Requirement Specification). Šis ir sava veida dokuments, kurā ir norādītas visas lietas, kas jādefinē un jāizveido visa projekta cikla laikā.

2

2. posms: prasību noteikšana

3. posms: arhitektūras projektēšana

VID ir atsauce programmatūras dizaineriem, lai izstrādātu vislabāko programmatūras arhitektūru. Tādējādi saskaņā ar VID definētajām prasībām dizaina dokumenta specifikācijā (DDS) ir iekļauti vairāki izstrādājuma arhitektūras projekti.

Šo DDS novērtē tirgus analītiķi un ieinteresētās personas. Izvērtējot visus iespējamos faktorus, izstrādei tiek izvēlēts praktiskākais un loģiskākais dizains.

3

3. posms: dizains

4. posms: produkta izstrāde

Šajā posmā sākas produkta fundamentālā izstrāde. Šim nolūkam izstrādātāji izmanto īpašu programmēšanas kodu saskaņā ar DDS dizainu. Tāpēc ir svarīgi, lai kodētāji ievērotu asociācijas noteiktos protokolus. Šajā posmā tiek izmantoti arī parastie programmēšanas rīki, piemēram, kompilatori, tulki, atkļūdotāji utt. Dažas populāras valodas, piemēram, C/C++, Python, Java utt., tiek izmantotas saskaņā ar programmatūras noteikumiem.

4

4. posms: attīstība

5. posms: produktu testēšana un integrācija

Pēc produkta izstrādes ir nepieciešama programmatūras testēšana, lai nodrošinātu tās vienmērīgu izpildi. Lai gan katrā SDLC posmā tiek veikta minimāla pārbaude. Tāpēc šajā posmā visi iespējamie trūkumi tiek izsekoti, novērsti un atkārtoti pārbaudīti. Tas nodrošina, ka produkts atbilst VID kvalitātes prasībām.

Dokumentācija, apmācība un atbalsts: Programmatūras dokumentācija ir būtiska programmatūras izstrādes dzīves cikla sastāvdaļa. Labi uzrakstīts dokuments darbojas kā rīks un līdzeklis informācijas krātuvei, kas nepieciešams, lai zinātu par programmatūras procesiem, funkcijām un apkopi. Dokumentācijā ir arī sniegta informācija par produkta lietošanu. Apmācība, lai uzlabotu pašreizējo vai turpmāko darbinieka sniegumu, palielinot darbinieka spēju strādāt, mācoties, parasti mainot viņa attieksmi un attīstot viņa prasmes un izpratni.

5

5. posms: testēšana

6. posms: produktu izvietošana un uzturēšana

Pēc detalizētas pārbaudes galīgais produkts tiek izlaists fāzēs atbilstoši organizācijas stratēģijai. Pēc tam tas tiek pārbaudīts reālā industriālā vidē. Ir svarīgi nodrošināt tā vienmērīgu darbību. Ja tas darbojas labi, organizācija izsūta produktu kopumā. Pēc labvēlīgu atsauksmju iegūšanas uzņēmums izdod to tādu, kāds tas ir, vai ar papildu uzlabojumiem, lai tie būtu vēl vairāk noderīgi klientiem. Tomēr ar to vien nepietiek. Tāpēc kopā ar izvietošanu, produkta uzraudzību .

6

6. posms: izvietošana un apkope

Programmatūras izstrādes dzīves cikla modeļi

Līdz šai dienai mums tiek izmantoti vairāk nekā 50 atzīti SDLC modeļi. Taču neviens no tiem nav ideāls, un katrs sniedz savus labvēlīgos aspektus un trūkumus konkrētam programmatūras izstrādes projektam vai komandai.

Šajā rakstā mēs esam uzskaitījuši top piecinieks populārākie SDLC modeļi zemāk.

1. Ūdenskrituma modelis

Tas ir programmatūras izstrādes dzīves cikla pamatmodelis. Šis ir ļoti vienkāršs modelis. The ūdenskrituma modelis praksē vairs nav, bet tas ir pamats visiem pārējiem SDLC modeļiem. Vienkāršās struktūras dēļ ūdenskrituma modeli ir vieglāk lietot un tas nodrošina taustāmu rezultātu. Ūdenskrituma modelī, kad fāze šķiet pabeigta, to nevar mainīt, un šī mazāk elastīgā rakstura dēļ ūdenskrituma modelis vairs netiek izmantots.

2. Veikls modelis

SDLC elastīgais modelis galvenokārt tika izstrādāts, lai ātri pielāgotos mainīgajiem pieprasījumiem. Galvenais mērķis Veikls modelis ir veicināt ātru projekta pabeigšanu. Agile modelis attiecas uz attīstības procesu grupu. Šiem procesiem ir dažas līdzīgas īpašības, taču tiem ir arī dažas smalkas atšķirības savā starpā.

3. Iteratīvais modelis

Iekš es teratīvais modelis SDLC formātā , katra cikla rezultātā tiek iegūta daļēji izstrādāta, bet izvietojama versija; ar katru ciklu programmatūrai tiek pievienotas dažas prasības, un pēdējā cikla rezultātā tiek iegūta programmatūra ar pilnu prasību specifikāciju.

4. Spirālveida modelis

The spirālveida modelis SDLC ir viens no vissvarīgākajiem SDLC modeļiem, kas nodrošina atbalstu riska pārvaldībai. Tam ir dažādas spirāles diagrammā; spirāļu skaits ir atkarīgs no projekta veida. Katra cilpa spirālveida struktūrā norāda Fāzes Spirālveida modelis .

5. V-veida modelis

The V formas modelis SDLC formātā tiek izpildīts secīgi V formā. Katrs šī modeļa posms vai fāze ir integrēta ar testēšanas fāzi. Pēc katras izstrādes fāzes ar to tiek saistīta testēšanas fāze, un nākamā fāze sāksies, kad būs pabeigta iepriekšējā fāze, t.i., izstrāde un testēšana. To sauc arī par verifikācijas vai validācijas modeli.

6. Lielā sprādziena modelis

The Lielā sprādziena modelis SDLC ir termins, ko lieto, lai aprakstītu neformālu un nestrukturētu pieeju programmatūras izstrādei, kur nav īpašas plānošanas, dokumentācijas vai skaidri definētas fāzes.

Kāda ir SDLC nepieciešamība?

SDLC ir metode, pieeja vai process, ko ievēro programmatūras izstrādes organizācija, izstrādājot jebkuru programmatūru. SDLC modeļi tika ieviesti, lai programmatūras izstrādes laikā ievērotu disciplinētu un sistemātisku metodi. Ar programmatūras izstrādes dzīves ciklu programmatūras projektēšanas process tiek sadalīts mazās daļās, kas padara problēmu saprotamāku un vieglāk risināmu. SDLC ietver detalizētu aprakstu vai soli pa solim plānu programmatūras projektēšanai, izstrādei, testēšanai un uzturēšanai.

Sekojiet projektam Bibliotēku vadības sistēma vai E portfeļa vietne lai redzētu programmatūras izstrādes dzīves cikla izmantošanu programmatūras projektos.

Secinājums

Noslēgumā mēs tagad zinām, ka Programmatūras izstrādes dzīves cikls (SDLC) programmatūras inženierijā ir svarīgs ietvars optimizētu programmatūras programmu labākai un strukturētākai izstrādei. Pasaulē, kurā notiek strauja tehnoloģiju attīstība, SDLC fāzēm ir izšķiroša nozīme dažu labu un novatorisku risinājumu nodrošināšanā, lai palīdzētu lietotājiem un organizācijām. Turklāt ir labāk pielāgot SDLC principus, lai efektīvi sasniegtu programmatūras izstrādes mērķus.

Svarīgi jautājumi par programmatūras izstrādes dzīves ciklu (SDLC)

1. Kurš no šiem nav dzīves cikla modelis? [ ISRO CS 2017 – maijs ]

(A) Spirālveida modelis

string a int

(B) prototipēšanas modelis

(C) Ūdenskrituma modelis

(D) Spēju brieduma modelis

Risinājums: Pareizā atbilde ir (D) .

2. Kāds ir atbilstošs vienumu savienojums divās kolonnās, kurās uzskaitītas dažādas programmatūras dzīves cikla laikā veiktās darbības? [ GATE-CS-2014 (Set-1) ]

P. Requirements Capture 1.Module Development and Integration Q. Design 2.Domain Analysis R. Implementation 3.Structural and Behavioral Modeling S. Maintenance 4.Performance Tuning>

(A) P-3, Q-2, R-4, S-1

(B) P-2, Q-3, R-1, S-4

(C) P-3, Q-2, R-1, S-4

(D) P-2, Q-3, R-4, S-1

Risinājums: Pareizā atbilde ir (B) .

Bieži uzdotie jautājumi saistībā ar programmatūras izstrādes dzīves ciklu (SDLC)

1. Kā darbojas SDLC?

SDLC ietver projekta plānošanu, prasību apkopošanu, sistēmas izstrādi, programmatūras kodēšanu, testēšanu attiecībā uz problēmām, izvietošanu lietotājiem un uzturēšanu pēc izlaišanas. Katra fāze nodrošina, ka programmatūra atbilst lietotāja vajadzībām un darbojas pareizi, no sākuma līdz beigām.

2. Kādas ir SDLC galvenās fāzes?

Galvenās SDLC fāzes ietver prasības, dizainu, ieviešanu (kodēšanu), testēšanu, izvietošanu un apkopi. Šīs fāzes atspoguļo programmatūras projekta posmus no uzsākšanas līdz pabeigšanai.

3. Kāpēc SDLC ir svarīga?

SDLC nodrošina strukturētu un organizētu pieeju programmatūras izstrādei, kā rezultātā tiek radīta uzticama un kvalitatīva programmatūra. Tas palīdz efektīvi pārvaldīt resursus, samazina izstrādes laiku un samazina projekta neveiksmes risku.

4. Kādi ir SDLC galvenie mērķi?

SDLC galvenie mērķi ir augstas kvalitātes produkta piegāde, klientu prasību apmierināšana, efektīva projekta resursu pārvaldība, risku samazināšana un skaidra un caurspīdīga izstrādes procesa nodrošināšana.

5. Kā SDLC atšķiras no Agile metodoloģijas?

SDLC ir tradicionālāka, secīga pieeja programmatūras izstrādei, savukārt Agile ir iteratīva un elastīga metodoloģija. SDLC iet pa strukturētu ceļu, savukārt Agile ļauj pakāpeniski attīstīties ar biežu pārvērtēšanu un pielāgošanu.