1. Drukātie materiāli:
Drukātie mediji ir plašsaziņas līdzekļu veids, jo nosaukums liecina, ka ziņas vai informācija tiek kopīgota, izmantojot drukātas publikācijas. Drukātie mediji ir vecākais informācijas/ziņu apmaiņas līdzeklis. Drukātajos plašsaziņas līdzekļos ziņas vai informācija tiek publicēta drukātā veidā un pēc tam tiek publicēta, kas ir lasītājam draudzīgāka. Galvenie drukāto mediju veidi ir laikraksti, žurnāli un grāmatas. Drukātajos plašsaziņas līdzekļos tiešraide, tiešraides diskusija un tiešraides ziņošana nav iespējama, tā ir balstīta uz intervāla atjaunināšanas metodi.
Priekšrocības:
- Taustāmība: drukātie mediji piedāvā fizisku satura kopiju, ko lasītāji var paturēt un lasīt sev ērtā laikā.
- Uzticamība: drukātie plašsaziņas līdzekļi, piemēram, laikraksti un žurnāli, tiek uzskatīti par ticamākiem nekā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, jo tiem tiek veikts stingrs faktu pārbaudes process.
- Mērķauditorija: drukātos plašsaziņas līdzekļus var mērķēt uz noteiktiem demogrāfiskajiem datiem, tādējādi uzņēmumiem ir vieglāk sasniegt paredzēto auditoriju.
- Ilgāks glabāšanas laiks: drukātajiem materiāliem ir ilgāks glabāšanas laiks nekā elektroniskajiem, jo tos var glabāt ilgu laiku un tos var pārlasīt vairākas reizes.
Trūkumi:
- Ierobežota sasniedzamība: drukātajiem medijiem ir ierobežota sasniedzamība, jo tie tiek izplatīti tikai noteiktās vietās un tiem, kas iegādājas vai abonē izdevumu.
- Izmaksas: Drukas materiālu ražošana var būt dārga, jo tā ietver drukāšanas, izplatīšanas un uzglabāšanas izmaksas.
- Laika ierobežojumi: drukātajiem materiāliem ir garāks ražošanas cikls, jo ir nepieciešams laiks, lai rakstītu, rediģētu, drukātu un izplatītu saturu.
2. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi:
Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir plašsaziņas līdzekļu veids, kā nosaukums liecina, ka ziņas vai informācija tiek kopīgota, izmantojot elektroniskos medijus. Elektroniskie mediji ir uzlabots informācijas/ziņu apmaiņas līdzeklis. Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos ziņas vai informācija tiek augšupielādēta vai pārraidīta, un pēc tam to var skatīt, izmantojot elektroniskos medijus, kas ir skatītājam draudzīgāki. Galvenie elektronisko mediju veidi ir televīzijas ziņas, ziņas, izmantojot mobilās lietotnes uc
Priekšrocības:
- Plašāka sasniedzamība: elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir plašāka sasniedzamība nekā drukātajiem, jo tiem var piekļūt jebkur pasaulē ar interneta pieslēgumu.
- Interaktivitāte: elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina lielāku interaktivitāti ar auditoriju, piemēram, izmantojot komentārus, kopīgojot saturu sociālajos tīklos un tiešraides straumes.
- Rentabli: elektroniskos plašsaziņas līdzekļus bieži vien ir lētāk ražot un izplatīt nekā drukātos medijus.
- Reāllaika atjauninājumi: elektroniskos medijus var atjaunināt reāllaikā, padarot tos ideāli piemērotus jaunākajām ziņām un tiešraides notikumiem.
Trūkumi:
- Īss glabāšanas laiks: elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir īsāks glabāšanas laiks nekā drukātajiem, jo saturs var ātri novecot vai tikt aprakts cita digitālā satura jūrā.
- Bažas par ticamību: tā kā elektronisko plašsaziņas līdzekļu izveide un izplatīšana ir vienkārša, pastāv bažas par sniegtās informācijas ticamību.
- Mērķauditorijas sadrumstalotība. Tā kā ir pieejams tik daudz elektronisko plašsaziņas līdzekļu, uzņēmumiem var būt grūti efektīvi atlasīt mērķauditoriju.
- Uzmanības novēršana: elektroniskie mediji var novērst uzmanību, jo lietotājiem var rasties kārdinājums pārslēgties starp dažādām vietnēm, lietotnēm un sociālo mediju platformām, nevis koncentrēties uz vienu saturu.
Līdzības:
- Abi nodrošina informācijas nodošanas līdzekli lielai auditorijai.
- Abus var izmantot mārketinga un reklāmas nolūkos.
- Abi piedāvā dažādus informācijas, piemēram, teksta, attēlu un video, prezentēšanas formātus.
- Abos gadījumos saturs ir jāizveido rakstniekiem, redaktoriem un citiem satura veidotājiem.
- Abām personām var piekļūt sev ērtā laikā.
- Abiem ir potenciāls ietekmēt sabiedrisko domu un veidot sociālo diskursu.
- Abus var izmantot izklaides un izglītības nolūkos.
- Abos gadījumos ir jāizmanto tehnoloģijas neatkarīgi no tā, vai tās ir iespiedmašīnas vai digitālās ierīces.
- Abus var izmantot, lai izveidotu un izplatītu ziņas un aktuālos notikumus.
- Abus var monetizēt, izmantojot abonementus, reklāmu vai citas ieņēmumu plūsmas.
Atšķirība starp drukātajiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem:
| Jā nē. | DRUKĀŠANAS MATERIĀLI | ELEKTRONISKIE MEDIJI |
|---|---|---|
| 01. | Drukātie mediji ir plašsaziņas līdzekļu veids, kas rada, piegādā ziņas un informāciju, izmantojot drukātās publikācijas. | Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir plašsaziņas līdzekļu veids, kas rada, piegādā ziņas un informāciju, izmantojot elektroniskos medijus. |
| 02. | Drukātie mediji ir agrākais mediju veids. | Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir progresīvs mediju veids. |
| 03. | Lai apmeklētu drukātos plašsaziņas līdzekļus, ir jābūt izglītotam, jo tam ir jālasa informācija. | Lai izmantotu elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, lasītprasme nav galvenā prasība, jo var skatīties vai klausīties informāciju. |
| 04. | Drukātajiem materiāliem ir nepieciešams vairāk laika, lai rediģētu un atjauninātu, jo ir jāizdod jauni drukātie materiāli. | Elektroniskos medijus var ātri rediģēt un atjaunināt. |
| 05. | Drukātie mediji nav pieejami 24*7, drīzāk tie nāk ar intervālu, piemēram, dienas laikraksts, mēneša žurnāls utt. | Elektroniskie mediji ir pieejami 24*7, piemēram, ziņu lietotnes viedtālrunī, ziņu kanāli televīzijā utt. |
| 06. | Drukātajiem materiāliem vienmēr jābūt līdzi personai, piemēram, ņemot avīžu papīru somā vai žurnālu. | Elektroniskos medijus var izmantot jebkurā vietā un laikā, tikai izmantojot elektronisku ierīci, piemēram, viedtālruni vai klēpjdatoru. |
| 07. | Galvenie drukāto mediju veidi ir drukātais avīžu papīrs, žurnāli un grāmatas. | Galvenie elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidi ir informācija/ziņas, izmantojot TV, viedtālruņus, klēpjdatorus utt. |
| 08. | Drukātajos plašsaziņas līdzekļos ziņu apkopošanai ir noteikts termiņš. Piemēram, jebkurš šodienas incidents tiks publicēts rītdienas laikrakstā. | Elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos šāds termiņš nepastāv, jo informācija/ziņas var tikt atjauninātas jebkurā laikā. Piemēram, jebkurā laikā, ja notiek kāds incidents, to var nekavējoties atjaunināt elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. |
| 09. | Tiešraides pārraide, tiešraides diskusija, tiešraides nav iespējama drukātajos plašsaziņas līdzekļos. | Tiešraides pārraide, Tiešraides diskusija, Tiešraides ir iespējamas elektroniskajos medijos. |
| 10. | Drukāto mediju pārklājuma zona ir ierobežota un salīdzinoši mazāka nekā elektronisko plašsaziņas līdzekļu. | Elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārklājuma zona ir plašāka. |
| vienpadsmit. | Drukātie mediji ir lasītājam draudzīgāki. | Elektroniskie mediji ir skatītājiem draudzīgāki. |
| 12. | Atjaunināšana ir nepieciešama periodiski. | Atjaunināšana ir nepieciešama regulāri. |
| 13. | Pēc publicēšanas drukātos materiālus nevar rediģēt. | Ir iespēja rediģēt jebkurā laikā. |
| 14. | Tam ir lēns temps, jo drukāšana patērē laiku. | Tam ir ātrs temps. |
| piecpadsmit. | Mēs zināmā mērā varam nosūtīt drukātos materiālus. Piemēram, ir konkrēta reģiona, pilsētas vai valsts pārklājums. | Mēs varam nosūtīt elektroniskos medijus jebkur. |
| 16. | Plusi-
| Plusi-
|
| 17. | Mīnusi-
| Mīnusi-
|
Secinājums:
drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir atšķirīgas īpašības un lietojums. Lai gan drukātie mediji var būt dārgāki un mazāk piemēroti nekā elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tie var piedāvāt taustāmāku pieredzi un ilgāku kalpošanas laiku. Savukārt elektroniskie mediji var sasniegt lielāku auditoriju un piedāvā vairāk interaktivitātes un reāllaika atjauninājumus.