Datorprogrammēšanā virkne ir rakstzīmju secība, kas var ietvert burtus, ciparus, simbolus un atstarpes. Virknes ir būtisks datu tips programmēšanā un tiek izmantotas, lai uzglabātu un apstrādātu tekstu balstītu informāciju. Virknes tiek attēlotas kā rakstzīmju virkne, kas parasti tiek glabāta masīvā vai atmiņas vietā. Rakstzīmju secība virknē ir nozīmīga, un ar to var manipulēt, lai veiktu dažādas darbības. Viena no pamatoperācijām, kas tiek veiktas ar virknēm, ir savienošana. Savienošana ir divu vai vairāku virkņu apvienošanas process, lai izveidotu jaunu virkni. Šī darbība tiek veikta, izmantojot operatoru + daudzās programmēšanas valodās. Piemēram, paziņojums 'Sveiki' + 'Pasaule' radītu jaunu virkni 'HelloWorld'. Vēl viena darbība, ko var veikt ar stīgām, ir sagriešana. Sagriešana ir process, kurā no virknes tiek atlasīta rakstzīmju apakškopa. Šo darbību parasti veic, izmantojot kvadrātiekavas [ ] un norādot vajadzīgās apakšvirknes sākuma un beigu indeksus. Piemēram, paziņojuma 'Hello World' [0:5] rezultāts būtu virkne 'Sveiki'.
Virknes var arī salīdzināt viena ar otru, izmantojot dažādus salīdzināšanas operatorus, piemēram, ==, > un<. these operators compare the characters in strings based on their ascii or unicode values. programming, are often used for input and output operations. operations involve reading user as a string, while displaying to user. string formatting is technique format output, which involves replacing placeholders with addition basic operations, can also be manipulated using variety of functions. functions built-in many programming languages provide way perform without need custom code. common include length(), returns length split(), separates into list substrings specified delimiter.< p>
Viens svarīgs jēdziens, kas saistīts ar virknēm, ir virkņu kodēšana. Kodēšana attiecas uz virknes pārvēršanas procesu baitu secībā, ko var saglabāt atmiņā vai pārsūtīt tīklā. Virkņu attēlošanai tiek izmantotas dažādas kodēšanas shēmas, un dažas no visizplatītākajām ir ASCII, UTF-8 un UTF-16. Noslēgumā jāsaka, ka virknes ir programmēšanas pamatdatu tips, ko izmanto teksta informācijas glabāšanai un manipulēšanai. Tos var kombinēt, sagriezt, salīdzināt un formatēt, un tos bieži izmanto ievades un izvades darbībām. Izpratne par to, kā virknes darbojas un kā ar tām rīkoties, ir būtiska jebkuram programmēšanas uzdevumam, kas saistīts ar darbu ar teksta datiem.
C kods
foreach mašīnrakstā
#include #include int main() { char str[50] = 'Hello, World!'; // Declare and initialize the string char ch = '!'; strcat(str, &ch); // Append the character to the end of the string printf('Updated string: %s', str); return 0; } Izvade
Updated string: Hello, World!!
Paskaidrojums:
Šajā piemērā mēs deklarējam rakstzīmju masīvu str un inicializējam to ar vērtību 'Sveika, pasaule!'. Pēc tam mēs deklarējam rakstzīmi ch un iestatām to vienādu ar '!'. Lai virknes beigās pievienotu rakstzīmi, mēs izmantojam funkciju strcat, kas ir daļa no string.h bibliotēkas. Pirmais strcat parametrs ir virkne, kurai mēs vēlamies pievienot rakstzīmi, un otrais parametrs ir rādītājs uz rakstzīmi, kuru vēlamies pievienot. Šajā gadījumā mēs nododam str kā pirmo parametru un &ch kā otro parametru, kas ir rādītājs uz mainīgo ch. Visbeidzot, mēs izmantojam printf, lai parādītu atjaunināto virkni konsolē.
Ņemiet vērā, ka, pievienojot rakstzīmi virknei C, ir svarīgi nodrošināt, lai virknei būtu pietiekami daudz atmiņas, lai ievietotu papildu rakstzīmi. Šajā piemērā mēs esam deklarējuši str ar 50 rakstzīmēm, kas ir pietiekami, lai pievienotu papildu rakstzīmi, ko mēs pievienojam. Ja virknei nebija pietiekami daudz atmiņas, pirms rakstzīmes pievienošanas mums ir jāpiešķir vairāk atmiņas. Šajā piemērā mēs deklarējam rakstzīmju masīvu str un inicializējam to ar vērtību 'Sveika, pasaule!'. Pēc tam mēs deklarējam rakstzīmi ch un iestatām to vienādu ar '!'.