Kopsavilkums

Viljams Bleiks 1789. gadā publicēja labi zināmo dzejoli “Jērs” savā “Nevainības dziesmas” krājumā. Tajā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar radīšanu, nevainību un dievišķo ietekmi uz dabisko pasauli.

Dzejolis sastāv no vairākiem strupas valodas jautājumiem, kas adresēti jēram. Runātājs vispirms jautā Jēram par tā veidotāju, domājot, kas to radījis un piešķīris tam laipno, līdzjūtīgo raksturu. Uzsverot Jēra īpašības, piemēram, tā mīksto vilnu un jautro, nevainīgo pļāpāšanu, dzejolis izceļ laipna radītāja tēlu.

Runātājs apsver Jēra nostāju par radīšanu, dzejolis turpinot. Tie saista Jēru ar citiem dabas aspektiem, tostarp straumi un sauli, izceļot Dieva radības saskaņotību un eleganci.

Dzejoļa beigās runātājs informē, ka Jēzus Kristus radīja Jēru, ko sauc arī par 'Dieva Jēru'. Jērs tiek izmantots kā metafora, lai attēlotu Kristus laipnību, tīrību un pašaizliedzību. Runātājs izsaka analoģiju, ka visu lietu radītāju var uzskatīt arī par mazuli, kas norāda uz dievišķās klātbūtnes tīrību un vienkāršību.

Dzejolis 'Jērs' ilustrē Bleika ticību laipnībai un dievišķumam, kas piemīt visās lietās. Tas uzsver saikni starp visām dzīvajām būtnēm un to radītāju un godina nevainības skaistumu. Dzejolis bieži tiek lasīts kopā ar dzejoli “The Tyger”, kas pēta pretrunīgos dzīves aspektus un radīšanas sarežģītību.

Analīze

1. stanza

'Jērs' ir dzejolis ar vēstījumu. Šajā dzejolī dzejnieks godina mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurš bija maigs un maigs kā jērs un tīrs un nevainīgs kā kazlēns. Jaunais zēns jautā Jēram, vai viņš zina, kas tam ir devis dzīvību, devis spēju baroties pie upes un pāri pļavai un svētījis ar dzīvību. Bērns viņam jautā, vai Jērs zina, kas tam ir devis spožo un zīdaino vilnu, kas kalpo kā apģērbs, un kurš tam piešķīris skaisto balsi, kas piepildīja ieleju ar sajūsmu.

Viljama Bleika dzejoļa Jērs 1. stanzā jaunietis, kurš plāno runāt ar Jēru, īsi apraksta mazo dzīvnieku tādu, kādu viņš to redz. Jēram ir dota dzīvības dāvana, spēja meklēt barību pie strauta un pāri pļavai, spoža, zīdaina vilna, kas kalpo kā apģērbs, un salda balss, kas uzmundrina ieleju. Vai Jērs zina, kas viņu radījis? Visās dzejoļa sākuma rindās tiek uzdots viens un tas pats jautājums. Jēriņam tiek jautāts, kurš viņu radījis mazais bērns, kurš arī vēlas zināt, vai viņš zina. Mazais zēns ir ziņkārīgs par cilvēku, kurš atdeva Jēram dzīvību un apgādāja viņu, kad viņš dzīvoja pļavas otrā pusē, netālu no upes. H arī jautā Jēram, kurš viņam iedeva ērtu ķermeņa pārsegu (drēbes), kas ir mīkstākais, visvilnīgākais un spīdīgākais, no kurienes viņš to ieguvis.

Šeit lasītājiem tiek sniegts reālistisks jēra attēlojums. Nevainīgais bērns dzejolī nepārtraukti jautā Jēram: 'Kas tevi radīja?' Jēru apšauba arī bērns, kurš viņam dāvāja tik jauku pūšļojošu balsi, kas piepildīta ar patīkamu toni visās kaimiņu ielejās. Bērna nevainība, sākotnējais solis Bleika patiesības meklējumos, izceļ strofu.

'Nevainības bērns dzīvo intuitīvi, bauda spontānu kopību ar dabu un it visā redz dievišķo.'

2. stanza

Dzejoļa 2. stanzā ir Jēra, Kristus un bērna identificēšana. Tā kā Kristus ir maigs un pazemīgs kā jērs, viņš arī iet pie Jēra. Arī Kristus bija bērns, kad viņš pirmo reizi ieradās šajā pasaulē kā Dieva Dēls. Šajā dzejā bērns uzrunā Jēru tā, it kā tas būtu cits bērns, kurš varētu saprast teikto. Jērs ir maigs un maigs, līdzīgi kā bērns, sagādājot bērnam lielu prieku. Dzejolis atspoguļo bērnības būtību, tostarp tās nevainību, tīrību un maigumu, kā arī bērna mīlestību pret mazām lietām.

Dzejolis iegūst reliģisku pieskaņu, jo tajā ir attēlots Kristus kā bērns. Tā ir pastorālā dzeja. Vēl viens baudas un tīrības attēlojums Bleikā ir pastorālā dzejas nots. Bērns atbild uz jautājumiem, ko viņš uzdeva Jēram Viljama Bleika poēmas Jērs pirmajā strofā 2. posma nākamajās desmit rindās. Pēc mazā bērna teiktā, cilvēku, kurš radīja Jēru un apbēra ar daudzajām pirmajā pantā minētajām dāvanām, sauc arī par Jēru.

Jēzus Kristus sevi dēvē par jēru. Jēzus Jērs ir maigs (mīksts) un lēnprātīgs (padevīgs), un viņš cilvēces godam pieņēma cilvēka veidolu kā bērns. Viņus abus sauc Jēzus vārdā, un stāstnieks (es) ir mazs bērns. Lai radītu Bērna, Jēra un Pestītāja (Jēzus) Trīsvienību, Jērs atzīst Kristu.

Secinājums

Noslēgumā Viljama Bleika dzejolis 'Jērs' godina svētumu, nevainību un dievišķo klātbūtni, kas pastāv dabiskajā pasaulē. Runātājs brīnās, kas ir Jēra veidotājs, uzdodot tam virkni jautājumu, vienlaikus slavējot tā maigumu un lēnprātību. Dzejolis izceļ saikni starp Dievu, cilvēci un visām citām dzīvajām būtnēm, vienlaikus parādot Bleika lielo cieņu pret dabas skaistumu. Dzejolis saista Jēzu Kristu ar Jēru, paskaidrojot, ka Jēru radījis Dieva Jērs, uzsverot maiguma, tīrības un sevis dāvāšanas mīlestības dievišķās īpašības. Dzejolis ir burvīgs un iedvesmo bijību un cieņu pret radīšanu, jo Bleiks izmanto spilgtus attēlus ar ritmisku valodu. Emocionālais atgādinājums par visuma pamatā esošo labestību un dievišķumu, ko sniedz “Jērs”, mudina lasītājus pārdomāt dzīves dziļāko nozīmi un noslēpumus.