Float ir datu tips, kas ļauj lietotājam deklarēt mainīgos un piešķirt mainīgajam mainīgā vērtības.

Sintakse peldošā mainīgā deklarēšanai

Datu tips tiek izmantots, lai deklarētu skaitļus ar decimālpunktiem. Tās sintakse ir šāda:

 float variable_name= value; 

Varat arī vienu reizi izmantot peldošo atslēgvārdu, lai vienlaikus deklarētu vairākus peldošā komata mainīgos.

 float var1=value, var2=val, var3=val,….varn=valn; 

Parametri vai argumenti

• var1: tas norāda pirmā lietotāja deklarētā mainīgā nosaukumu.
• val1: mainīgajam nav jāpiešķir vērtība, to deklarējot. Šis parametrs nav obligāts. Lietotājs var arī izmantot lietotāja ievadi, lai mainīgajam piešķirtu vērtību.
• varn: tas ir n-tā mainīgā nosaukums.
• valn: tas nav obligāti. Tas piešķirs vērtību n-tajam mainīgajam.

Piemēram:

 float rateofinterest=10.00; float roi; 

Tagad apskatīsim piemērus, lai uzzinātu, kā izmantot pludiņu savā C programmā.

1. piemērs: Deklarē mainīgo

Tālāk esošajā kodā mēs esam izmantojuši peldošo atslēgvārdu, lai programmā deklarētu ROI mainīgo.

 #include int main() { float roi; roi = 10.00; //it will print 6 digit decimal number after the decimal points. printf('The rate of interest for the investment is %f 
', roi); return 0; } 

Izvade:

2. piemērs: Deklarējiet mainīgo un piešķiriet mainīgajam vērtību

Tālāk esošajā kodā mēs esam deklarējuši mainīgo un piešķīruši mainīgajam vērtību vienā paziņojumā. Tas samazina nevajadzīgas koda rindas.

 #include int main() { // we have used a single line to //i) declare the variable //ii) assign the value to the declared variable float secondinterest=12.00; //it will print 6 digit decimal number after the decimal points. printf('The rate of interest for the second investment is %f 
', secondinterest); return 0; } 

Izvade:

3. piemērs: Deklarējiet vairākus peldošā komata mainīgo vienā rindā

Lietotājs var arī deklarēt vairākus mainīgos vienā rindā, izmantojot datu tipu tikai vienu reizi. Lai vienā priekšrakstā deklarētu vairākus mainīgos, lietotājam mainīgo nosaukumi ir jāatdala ar komatiem (,).

Apskatīsim piemēru šī priekšraksta ieviešanai jūsu kodā.

 #include int main() { // we have used a single line to //declare multiple variables float firstinterest, secondinterest; firstinterest=9.00; secondinterest=13.00; //it will print 6 digit decimal number after the decimal points. printf('The rate of interest for the first investment is %f 
', firstinterest); printf('The rate of interest for the second investment is %f 
', secondinterest); return 0; } 

Izvade:

4. piemērs: Vairāku peldošā komata mainīgo deklarēšana un vērtību piešķiršana mainīgajam tajā pašā paziņojumā.

Ir iespējams vienlaikus deklarēt dažādus mainīgos, līdz tiem ir viens un tas pats datu tips. Lai deklarētu peldošā komata mainīgos un piešķirtu mainīgajam vērtības, izmantojiet peldošo atslēgvārdu, kam seko mainīgā nosaukuma un vērtības pāri key=value, katru atdalot ar komatu (,).

 #include int main() { // we have used a single line to //i) declare multiple variables //ii)assign different values to the multiple variables float firstinterest=8.15, secondinterest=15.5; //it will print 6 digit decimal number after the decimal points. printf('The rate of interest for the first investment is %f 
', firstinterest); printf('The rate of interest for the second investment is %f 
', secondinterest); return 0; } 

Izvade:

C programmēšanas programmā atšķiriet peldošo un dubulto datu tipu

Programmā C un C++ ir divi datu tipi, kas lietotājiem ļauj sistēmā ņemt un atgriezt decimāldaļas vērtības. Šie datu veidi ir mainīgi un dubulti, un lietotājs var izmantot abus šos datu tipus, lai attēlotu šādus skaitļus.

Tagad rodas jautājums, kāpēc viena veida datu attēlošanai izmantot divus dažādus datu tipus un kāda ir atšķirība starp šiem diviem datu veidiem?

• Galvenā atšķirība starp peldošo un dubulto ir balstīta uz to precizitāti. Precizitāte nosaka mainīgās vērtības precizitātes pakāpi. Dubultā laika precizitāte ir 2 reizes lielāka nekā peldošā datu tipa precizitāte. Vienkāršāk sakot, tas nozīmē, ka inicializētais mainīgais izmanto dubultu, dubultu precizitāti, nevis mainīgos, kas inicializēti, izmantojot peldošo datu tipu.
• Mainīgā lieluma precizitātes skaitlis, kas inicializēts, izmantojot dubulto precizitāti, ir 64 bitu precizitāte decimālpunkta skaitlim. 62 biti ir sadalīti vairākās daļās, katrai no tām ir sava loma. Pirmais bits tiek izmantots zīmes glabāšanai, bet nākamie 11 biti tiek izmantoti eksponenta vērtības glabāšanai. Atlikušie 52 biti tiek izmantoti faktiskā vērtības mainīgā glabāšanai. Dubultā var saglabāt 15 ciparus aiz komata.
• Turpretim mainīgā, kas tiek inicializēts, izmantojot pludiņu, precizitāte ir 32 biti decimālpunkta skaitlim. Nākamie 8 biti tiek izmantoti eksponenta vērtības glabāšanai. Pārējie 23 biti tiek izmantoti faktiskā vērtības mainīgā glabāšanai. Pludiņa precizitāte var būt 7 cipari aiz komata.
• Dubultā datu tipa precizitāte ir lielāka nekā pludiņa; tāpēc tas prasa divreiz vairāk vietas, kas nepieciešams, lai saglabātu peldošo mainīgo. Tāpēc ir vēlams izmantot tikai tad, ja vērtības precizitātei ir lielāka nozīme nekā programmas telpas sarežģītībai.