Runājot par rakstīto valodu, termini 'alfabēts' un 'burts' ir divas būtiskas idejas, kuras bieži tiek lietotas savstarpēji aizstājot. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim atšķirības starp alfabētu un burtu.
Alfabēts:
Alfabēts ir burtu vai simbolu kopums, ko izmanto, lai rakstiski izteiktu valodas pamatskaņas. Izmantojot simbolu kolekciju, kas apzīmē skaņas, vārdus un idejas, tas ir sava veida rakstīšana, kas ļauj sazināties. Ābeces idejai ir sena vēsture, un pirmais alfabēta raksts ir atrodams dokumentos no aptuveni 2000. g. p.m.ē.
Valodas skaņas bieži tiek attēlotas ar alfabētu, kas parasti sastāv no fiksētu burtu kopas. Piemēram, angļu valodas alfabētā ir 26 burti no A līdz Z. Katram alfabēta burtam ir unikāls nosaukums un skaņa, un tā izvietojums alfabētā ir noteikts un nemainīgs. Tas nodrošina rakstisku saziņu, ļaujot burtu kombinācijām izveidot vārdus un frāzes.
ievietošanas pitons
Vēstule:
Burts ir viena zīme vai rakstzīme no alfabēta noteiktai skaņai vai fonēmai. Katrs burts apzīmē noteiktu skaņu vai skaņu kopumu, un tam ir sava atšķirīga forma vai forma. Piemēram, angļu valodā burts A apzīmē “ah”, bet burts B apzīmē “buh”. Katrs burts ir pamatelements vārdiem un frāzēm rakstiskā sarakstē.
Burti ir tikai viena alfabēta daļa, pat ja alfabēts sastāv no daudziem dažādiem burtiem. Alfabēts organizē un standartizē valodas burtus, savukārt burti apzīmē atšķirīgas skaņas un skaņu kombinācijas. Citiem vārdiem sakot, alfabēts piedāvā instrukciju un noteikumu kolekciju burtu sakārtošanai, lai izveidotu vārdus un teikumus.
Pamatojoties uz iepriekš minēto informāciju, dažas galvenās atšķirības starp alfabētu un burtiem ir šādas:
cm līdz pēdām un collām
| Alfabēts | Vēstule |
|---|---|
| Alfabēts ir burtu kopums, ko izmanto, lai izveidotu valodu. | Burts ir rakstīts vai drukāts simbols, kas apzīmē skaņu vai vārdu |
| Tam ir noteikts burtu skaits. | Valodā var būt bezgalīgs skaits burtu. |
| Alfabētiskie burti ir nosacīti un tiem ir noteikta secība. | To var rakstīt dažādos stilos un formās. |
| To izmanto tikai rakstīšanai. | To var izmantot arī saziņai un personiskai sarakstei. |
| To izmanto visās rakstīšanas sistēmās. | To galvenokārt izmanto latīņu rakstībā. |
| To māca kā valodu apmācības pamatkomponentu. | Mācīšanās rakstīt vēstules bieži tiek aplūkota agrīnā izglītībā. |
| Burtu secībai alfabētā ir izšķiroša nozīme alfabētiskā kārtošanā. | Burtu secība vārdā ietekmē tā nozīmi. |
| Rakstzīmju skaits alfabētā ir fiksēts. | Burtu skaits valodā var mainīties laika gaitā un atkarībā no reģionālajām atšķirībām. |
| Alfabēta burtiem parasti tiek piešķirta fiksēta skaņa vai fonēma. | Vārdā esošo burtu izruna var mainīties atkarībā no konteksta un citiem mainīgajiem. |
| Tā ir valodas pamata sastāvdaļa. | Tā ir rakstīšanas un komunikācijas pamatdaļa. |
| To izmanto, lai izveidotu vārdus un teikumus. | To var izmantot, lai izveidotu akronīmus un saīsinājumus. |
| Alfabēta burti parasti tiek lietoti noteiktā secībā. | Atsevišķus burtus var izmantot jebkurā secībā, lai radītu dažādus vārdus un frāzes. |
| To parasti izmanto konsekventā formātā. | Atsevišķus burtus var rakstīt dažādos veidos un ar dažādiem izrotājumiem. |
| To izmanto, lai rakstītu noteiktā valodā. | To var izmantot, lai rakstītu vairākās valodās. |
Secinājums
Visbeidzot, burts ir viena rakstzīme, ko izmanto, lai attēlotu skaņu vai skaņu kombināciju rakstītajā valodā. Turpretim alfabēts ir pilns standartizētu simbolu kopums, kas ievietots noteiktā secībā un izmantots vārdu un teikumu veidošanai. Valodas pamatvienības ir burti, un alfabēts rakstveida saziņai piešķir tai nepieciešamo struktūru.