Vai veidojat māsu aprūpes plānu samazinātai sirdsdarbībai? Vai arī jums vai kādam tuvam cilvēkam tas ir diagnosticēts?
Šajā rokasgrāmatā ir paskaidrots samazinātas sirdsdarbības cēloņi, kā tā tiek diagnosticēta un kā to var pārvaldīt lai palīdzētu jums saprast visu, kas jums jāzina par šo stāvokli.
Tālāk ir sniegts satura rādītājs, kas palīdzēs jums viegli atrast meklēto informāciju.
- Ko nozīmē samazināta sirdsdarbība?
- Kas izraisa sirdsdarbības samazināšanos?
- Kādi ir sirdsdarbības samazināšanās simptomi?
- Kā tiek novērtēta sirdsdarbības samazināšanās?
- Kāds ir vēlamais rezultāts cilvēkiem ar samazinātu sirdsdarbības ātrumu?
- Kādas māsu iejaukšanās tiek veiktas cilvēkiem ar samazinātu sirds izsviedi?
- Samazinātas sirdsdarbības aprūpes plāna kopsavilkums
Ko nozīmē samazināta sirdsdarbība?
Sirds jauda ir asins daudzums, ko sirds sūknē vienā minūtē. Tas ir sirdsdarbības ātruma (sirdspukstu skaits minūtē) un insulta tilpuma (vienā sitienā sūknētā asiņu daudzuma) reizinājums, un to parasti norāda litros minūtē. Normāla sirdsdarbība parasti ir no 4 līdz 8 litriem minūtē, un samazināta sirdsdarbība nozīmē, ka izvade ir mazāka par 4 litriem minūtē. Sirds izlaide galvenokārt ir atkarīga no četriem faktoriem:
- Sirdsdarbības ātrums: cik ātri pukst sirds
- Kontraktilitāte: cik daudz sirds muskulis spēj sarauties
- Priekšslodze: cik daudz ventrikulu stiepjas, kad sirds muskulis atslābinās un ļauj kambariem piepildīties ar asinīm
- Pēcslodze: spēks, pret kuru kambariem jādarbojas, lai sūknētu asinis
Cilvēks ar veselu sirdi sūknēs pietiekami daudz asiņu ķermeņa vielmaiņas vajadzībām. Samazināta sirdsdarbība nozīmē, ka sirds sūknē un sadala nepietiekami daudz asiņu, lai apmierinātu ķermeņa vajadzības.
Tā var būt nopietna problēma, jo organisms nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa, lai veiktu normālas vielmaiņas funkcijas, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tostarp sirds mazspēju.
Kas izraisa sirdsdarbības samazināšanos?
Kāpēc sirds nesūknē pietiekami daudz asiņu? Samazināta sirdsdarbība var rasties dažādu iemeslu dēļ. Sirds izsviedes apjomu nosaka vairāki faktori, un precīza sirdsdarbības samazināšanās cēloņa noteikšana dažkārt var būt sarežģīta. Sirds izsviedes samazināšanās var rasties pēkšņi vai laika gaitā attīstīties lēni.
Senioriem ir lielāks risks ciest no samazinātas sirdsdarbības, jo viņu vecums rada lielāku sirdsdarbības traucējumu risku kopumā.
Nav viena izplatītākā iemesla, taču daži no galvenajiem samazinātas sirdsdarbības cēloņiem ir:
| Sirds vārstuļu slimība | Hroniski augsts vai zems asinsspiediens | Anafilakse (smaga alerģiska reakcija) |
| Streptokoku toksiskā šoka sindroms (STSS) | Iedzimti sirds defekti | Slikts uzturs |
| Nieru slimība | Mitrālā regurgitācija (asins plūsma starp diviem kreisajiem sirds kambariem) | Augsts holesterīna līmenis |
| Smēķēšana | Diabēts | Elektrolītu līdzsvara traucējumi (piemēram, kalcija vai kālija) |
| Vingrojumu trūkums | Narkotiku lietošana | Azotēmija (augsts slāpekļa savienojumu līmenis asinīs) |
| Paplašināta kardiomiopātija (viena vai vairāku sirds kambaru paplašināšanās) |
Kādi ir sirdsdarbības samazināšanās simptomi?
Kādas ir samazinātas sirdsdarbības sekas? Tālāk ir norādīti visizplatītākie samazinātas sirdsdarbības simptomi, lai gan ne visi, kam ir samazināta sirdsdarbība, cietīs no visiem šiem simptomiem.
| Zems asinsspiediens | Nogurums | Vājums |
| Tahikardija (paātrina sirdsdarbība), pat atpūšoties | Vājš, neregulārs pulss | Ātra elpošana |
| Reibonis | Apjukums | Ģībonis |
| Sāpes krūtīs | Samazināta urīna izdalīšanās | Trauksme |
| Potīšu, pēdu vai vēdera pietūkums | Svara pieaugums | Blāva izskata āda, kas var būt auksta un mitra |
| Aknu palielināšanās |
Kā tiek novērtēta sirdsdarbības samazināšanās?
Sirds izsviedes samazināšanos var diagnosticēt tikai medicīnas speciālists. Ja pacientam ir samazinātas sirdsdarbības pazīmes, ir vairāki veidi, kā tās diagnosticēt. Šajā diagrammā ir parādīti izplatītākie novērtējumi, kas veikti, lai pārbaudītu samazinātu sirdsdarbības apjomu un pazīmes, kas bieži norāda, ka pacientam varētu būt samazināta sirds izsviede.
| Novērtējums | Pazeminātas sirdsdarbības pazīmes |
| Pārbaudiet pulsu | Vājš vai neregulārs pulss |
| Izmēra sirdsdarbības ātrumu | Vairāk nekā 60 sitieni minūtē |
| Klausieties sirds skaņas ar stetoskopu | Sirdspuksti bieži skanēs maigi un vāji; sirds var arī skanēt neregulāri |
| Ievērojiet elpošanas ātrumu, ritmu un elpošanas skaņas | Ātra, sekla elpošana, var būt grūti atvilkt elpu |
| Pārbaudiet asinsspiedienu | Zems asinsspiediens |
| Novērtējiet ādas izskatu un temperatūru | Auksta, mitra vai bāla āda |
| Reģistrējiet urīna izdalīšanos un pacienta urinēšanas biežumu | Zema urīna izdalīšanās, bieži<30 ml/hour |
| Pārbaudiet sāpes krūtīs | Bieži parādās sāpes krūtīs |
| Veikt krūškurvja rentgenu | Rentgena attēli var parādīt šķidruma uzkrāšanos plaušās vai palielinātu sirdi |
| Pasūtiet ehokardiogrammas testu | Sirds var būt palielināta, sūknēt ātrāk nekā parasti un/vai nepietiekami piepildīta |
| Jautājiet par nogurumu vai vājumu | Bieži izjūt nogurumu un nogurumu |
| Izmēriet skābekļa piesātinājumu ar pulsa oksimetriju | Skābekļa piesātinājuma izmaiņas ir agrīna sirdsdarbības samazināšanās pazīme |
| Pārbaudiet, vai nav šķidruma aiztures vai svara pieauguma | Bieži aiztur šķidrumu ekstremitātēs un/vai piedzīvo svara pieaugumu |
Kāds ir vēlamais rezultāts cilvēkiem ar samazinātu sirdsdarbību?
Atkarībā no pacienta un sirdsdarbības samazināšanās pamatcēloņiem stāvokļa kontrolei un pārvaldībai ir dažādi vēlamie rezultāti. Dažiem cilvēkiem sirds izsviede var tikt atgriezta normālā, veselīgā līmenī, savukārt citiem šī problēma ir hroniska, un viņiem būs jāmaina dzīvesveids, lai pārvaldītu samazinātu sirdsdarbības apjomu.
Pierādījumi par uzlabotu sirds izsviedi ietver:
- Asinsspiediens pacientam normālā diapazonā
- Pulss vienmērīgs un 60-100 sitieni minūtē
- Elpošana ir neapgrūtināta
- Urīna izdalīšanās vismaz 30 ml/stundā
- Pacients jūtas mazāk vājš un noguris
- Nav reiboņa vai apjukuma
- Āda ir silta un parastā krāsā
Tomēr ne visi pacienti var sasniegt šos vēlamos rezultātus. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, var tikt īstenoti dažādi māsu aprūpes plāni samazinātai sirdsdarbībai, un tie ir izskaidroti nākamajā sadaļā.
Kādas ir māsu iejaukšanās pacientiem ar samazinātu sirdsdarbību?
Samazinātas sirdsdarbības aprūpes plāns tiks ieteikts un ieviests tikai pēc rūpīgas medicīniskās novērtējuma veikšanas.
Kopējās māsu iejaukšanās samazinātas sirdsdarbības gadījumā ir:
- Nodrošiniet papildu skābekli (ja nepieciešams)
- Pārraugiet šķidruma uzņemšanu, ieskaitot IV, ja nepieciešams
- Uzraudzīt pacienta sirdsdarbības ātrumu
- Uzraudzīt asinsspiedienu
- Ierakstiet sirds skaņas
- Ierakstīt pulsu
- Novērtējiet ādas izskatu un temperatūru (bālumu, zilu krāsu, nelīdzenumu utt.)
Dažas ilgtermiņa dzīvesveida izmaiņas var tikt īstenotas kā daļa no samazinātas sirdsdarbības aprūpes plāna. Medicīnas speciālists var dot pacientam norādījumus:
- Samaziniet nātrija uzņemšanu (parasti<2000mg a day)
- Samaziniet kaloriju patēriņu, lai zaudētu liekos taukus un saglabātu veselīgāku svaru
- Samaziniet kopējo tauku patēriņu, lai samazinātu lipīdu līmeni
- Palieliniet, samaziniet vai mainiet fiziskās aktivitātes, lai saglabātu spēku, bet nepārslogotu sirdi
Kopsavilkums: Māsu aprūpes plāns samazinātai sirdsdarbībai
Samazināta sirdsdarbība ir bieži nopietns medicīnisks stāvoklis kas rodas, ja sirds nesūknē pietiekami daudz asiņu, lai apmierinātu ķermeņa vajadzības. To var izraisīt vairāki faktori, no kuriem daži ietver sirds slimības, iedzimtus sirds defektus un zemu asinsspiedienu. Cilvēkiem ar samazinātu sirdsdarbības ātrumu bieži ir vāji un neregulāri impulsi, ātra sirdsdarbība, samazināta urīna izdalīšanās un āda ir auksta, bāla vai blāva izskata. Viņi var arī justies noguruši, vāji un reiboni.
Lai noteiktu, vai pacientam ir samazināta sirds izsviede, medicīnas darbinieks, cita starpā, var pārbaudīt pacienta pulsu, uzraudzīt viņa sirdsdarbības ātrumu, pārbaudīt asinsspiedienu un klausīties sirdsdarbību ar stetoskopu.
Māsu aprūpes plāns samazinātas sirdsdarbības gadījumā tiks pielāgots katram pacientam, un tas var ietvert pacienta sirdsdarbības ātruma, asinsspiediena un šķidruma uzņemšanas uzraudzību. Pacientam var arī ieteikt mainīt dzīvesveidu, piemēram, samazināt nātrija patēriņu un samazināt kalorijas.